Dabasgāze ir daudz izplatītāka nekā nafta. To iegūst gan no sauszemes augiem, gan ūdens organiskajām vielām, un tas veidojas virs eļļas loga, visā un zem tā. Tādējādi visiem avota iežiem ir gāzes veidošanās potenciāls. Šķiet, ka daudzi no nozīmīgu gāzes atradņu avota akmeņiem ir saistīti ar ogļu sastopamību visā pasaulē, kas datētas ar oglekļa un permas laikmetu (aptuveni pirms 358,9 miljoniem līdz 273 miljoniem gadu).
Bioloģiskā stadija
Nenobriedušā jeb bioloģiskajā naftas veidošanās stadijā organisko vielu sadalīšanās rezultātā anaerobo mikrobu ietekmē rodas biogēnais metāns (bieži saukts par purva gāzi). Šie mikroorganismi nepanes pat skābekļa pēdas, un tos kavē arī liela izšķīdušā sulfāta koncentrācija. Līdz ar to biogēno gāzu veidošanās notiek tikai noteiktās vidēs, kas ietver vāji nosusinātus purvus un līčus, dažus ezeru dibenus un jūras vidi zem aktīvās sulfātu samazināšanas zonas. Tiek uzskatīts, ka pārsvarā biogēnas izcelsmes gāze veido vairāk nekā 20 procentus no pasaules gāzes rezervēm.
Nobriedušais naftas ražošanas posms, kas notiek aptuveni 750 līdz 5000 metru (2500 līdz 16 000 pēdu) dziļumā, ietver visu ogļūdeņražu klāstu, kas tiek ražoti naftas logā. Bieži vien kopā ar eļļu rodas ievērojams daudzums termiskās metāna gāzes. Zem 2900 metriem (9500 pēdām) veidojas galvenokārt mitrā gāze (gāze, kas satur šķidros ogļūdeņražus).
Termiskā stadija
Pēcbriešanas stadijā zem aptuveni 5000 metriem (16 000 pēdām) eļļa vairs nav stabila, un galvenais ogļūdeņraža produkts ir termiskā metāna gāze. Termiskā gāze ir esošo šķidro ogļūdeņražu krekinga produkts. Ogļūdeņraži ar lielāku ķīmisko struktūru nekā metānam tiek iznīcināti daudz ātrāk, nekā veidojas. Tādējādi pasaules nogulumiežu baseinos zem 5000 metriem ir sastopams salīdzinoši maz naftas. Tomēr dziļajos baseinos ar biezām nogulumiežu sekvencēm ir potenciāls dziļai gāzes ražošanai.
