Eļļu iegūst (iegūst), izmantojot dažādas metodes, galvenokārt atkarībā no ģeoloģijas.
KONVENCIĀLĀ EĻĻA
Parastā eļļa tiek iegūta no pazemes rezervuāriem, izmantojot tradicionālās urbšanas un sūknēšanas metodes. Parastā eļļa ir šķidrums atmosfēras temperatūrā un spiedienā, tāpēc tā var plūst caur urbumu un cauruļvadu– atšķirībā no bitumena (eļļa smilšu eļļa), kas ir pārāk bieza, lai plūst bez karsēšanas vai atšķaidīšanas.' ir vieglāk un lētāk atgūt parasto eļļu, un pēc ekstrakcijas tas prasa mazāk apstrādes. Parastā naftas attīstība notiek gan uz sauszemes, gan jūrā.
NEKONVENCIONĀLA EĻĻA
Netradicionālu eļļu nevar atgūt, izmantojot parastās urbšanas un sūknēšanas metodes. Lai atgūtu smagāku eļļu, kas neplūst pati, tiek izmantotas uzlabotas ieguves metodes, piemēram, naftas smilšu ieguve un in situ attīstība. Eļļu, kas atrodama ģeoloģiskos veidojumos, kas apgrūtina tās ieguvi, piemēram, viegli necaurlaidīgu eļļu (LTO), sauc arī par netradicionālu eļļu, jo, lai iegūtu eļļu no pazemes rezervuāra, ir vajadzīgas netradicionālas metodes. Viegli necaurlaidīga eļļa ir sastopama lielākajā daļā Kanādas rietumu nogulumu baseina (WCSB), kā arī Kanādas centrālajā un austrumu daļā. LTO atrodas dziļi zem zemes’s virsmu, galvenokārt zemas caurlaidības klinšu veidojumos, ieskaitot slānekļa, smilšakmens un dubļu akmeņu rezervuārus. Šāda veida eļļas ieguvei tiek izmantota horizontāla urbšana un hidrauliskā sadalīšana.




