Nafta, ko sauc arī par jēlnaftu, ir viskoza melni brūna šķidrā degviela, kas iegūta no dziļas pazemes. Dabasgāze ir degoša gāze, ko veido aprakta paleontoloģija simtiem miljonu gadu augstā temperatūrā un spiedienā.
Ķīmiskā sastāva ziņā dabasgāzei ir maza molekulmasa (mazāk par 20), vienkārša struktūra un augsta H/C atomu attiecība (4-5). Naftai ir liela molekulmasa (75–275), sarežģīta struktūra un relatīvi. zema H/C atomu attiecība (1,4 ~ 2,2).
Fizikālo īpašību ziņā dabasgāze būtībā ir viena gāzes fāze, kas satur tikai nelielu daudzumu šķidro ogļūdeņražu un ūdens; Nafta var saturēt gāzes, šķidru un cietu trīsfāzu maisījumus, kam raksturīga šķidrā fāze.Dabasgāzes blīvums ir daudz mazāks nekā naftas blīvums, ko ir viegli saspiest un izplesties.Standarta apstākļos dabasgāzes viskozitāte ir tikai n. ×10-2-10-3mPa·s, savukārt naftas viskozitāte ir nn×10-3mPa·s. Tās atšķiras par vairākām kārtām. Dabasgāzes difūzijas spēja un šķīdība ūdenī ir lielāka nekā eļļa.
Ražošanas apstākļu ziņā dabasgāze ir plašāka nekā nafta. Dabasgāze veidojas gan no organiskām, gan neorganiskām vielām; Nogulumu vidē dominē limnētiskais tips; Gāzes pamatmateriāls galvenokārt ir humuskerogēns (III tips) ar plašu temperatūras diapazonu. Biogāze rodas seklā zemā temperatūrā; Vidēja dziļuma diapazonā (galvenokārt 65–90 grādos) "šķidruma loga" stadija, kurā organiskās vielas tiek termiski noārdītas, lai radītu lielu daudzumu eļļas, var būt arī kopā ar eļļas veidošanos; Dziļās augstās temperatūras apstākļos organisko vielu plaisāšana galvenokārt notiek, lai radītu dabasgāzi. Arī dabasgāzes prasības rezervuāram ir plašākas nekā naftai. Parasti iežu porainība 10% ~15% un caurlaidība 1×10-3-5×10-3μm2 var arī veidot rezervuārus. Dabasgāzes aktivitātes dēļ prasības attiecībā uz iežu ir daudz augstākas. stingrāki nekā naftai. Tāpēc dabasgāze ir izplatītāka nekā nafta, un arī tās ieguves veidi un uzglabāšanas formas ir daudzveidīgākas nekā nafta. Ir ne tikai tradicionālie dabasgāzes rezervuāri, kas ir līdzīgi naftas akumulācijas formām, piemēram, strukturālie, stratigrāfiskie un litoloģiskie gāzes rezervuāri, bet arī netradicionāli dabasgāzes rezervuāri, piemēram, ogļu gultnes metāns, ūdens blīvējuma gāze, gāzes ūdens savienojumi, blīvs smilšakmens un slānekļa gāze. metāna rezervuārs, kurā ogļu slāņa ir gan avota iezis, gan rezervuārs, ir kļuvis par ļoti reālistisku veidu.
"Apmēram 90 procenti no pasaulē pierādītajām dabasgāzes rezervēm nav saistītas ar naftu, bet parādās tīras gāzes baseinu vai kondensāta gāzes baseinu veidā, veidojot gāzes nesošās zonas vai gāzes nesošās zonas. Tas liecina, ka, lai gan ir zināmas līdzības un tuvu saiknes starp dabasgāzes ģeoloģiju un naftas ģeoloģiju, dabasgāzei ir savi ģeoloģiskie likumi par derīgo izrakteņu atradņu rašanos, attīstību un veidošanos”.
