Slānekļa gāze

Slānekļa gāze, dabasgāze, kas iegūta no slānekļa loksnes veidojumiem, bieži vien dziļumā, kas pārsniedz 1500 metrus (5, 000 pēdas). Slānes ir smalkgraudaini nogulumieži, kas sastāv no dūņām un māla lieluma daļiņām, kuras pirms simtiem miljonu gadu tika novietotas kā organiski bagātas dubļi seno jūru un plūdmaiņu dzīvokļu apakšā. Laika gaitā dubļu slāņi tika aprakti ar turpmāku sedimentāciju, un no tā izrietošais karstums un spiediens pārveidoja dubļus slāneklī un organiskās vielas dabasgāzē. Garās ģeoloģiskā laika posmos gāze, kas tika ģenerēta slānekļos, migrēja uz iespējamiem klinšu slāņiem, veidojot šodienas tā dēvētās parastās rezervuāru-gāzes, kuras viegli izmanto, izmantojot parasto urbšanu. Tomēr slānekļa "avota klintis" joprojām ir daudz gāzes. Ražotāju problēma ir tā, ka tā izkliedējas ar ārkārtīgi lēnu ātrumu un ir jāiegūst ar netradicionāliem līdzekļiem. Visproduktīvākā metode parasti ir horizontāla urbšana caur slānekļa šuvi, kam seko hidrauliskā šķelšanās vai sadalīšana klints, injicējot šķidrumu ar ārkārtīgi augstu spiedienu.